Kopš septembra sākuma kompānija „Latvijas Tīkli” veic pētījumu ar mērķi novērtēt IT infrastruktūras funkcionēšanas efektivitāti Latvijas uzņēmumos un uzlabot turpmāk IT pakalpojumu nodrošināšanas nosacījumus. Ar uzņēmumu telefonaptaujas palīdzību mūsu kompānija saņem un analīzē informāciju par situāciju Latvijas informācijas tehnoloģiju tirgū, konkrēti IT ārpakalpojumu nodrošināšanas jomā, kā arī šo pakalpojumu kvalitātes prasību jomā. Aptaujas gaitā mēs periodiski publicēsim savā mājas lapā interesantu plašai auditorijai informāciju, saistītu ar Latvijas IT tirgus attīstības tendencēm..

Tātad, gribam pievērst Jūsu uzmanību pētījuma rezultātiem, kas ir iegūti uz doto brīdi. Pirmajā mūsu pētījumā posmā tika aptaujāti ap 100 uzņēmumiem.

Galvenie temati, kurus mēs aprunājām telefonsarunas gaitā ir uzņēmumu datortehnikas nodrošinātības pakāpe, serveru skaits uzņēmumos, izmantojamas datoriem un serveriem operētājsistēmas, patērētāju Internet pieslēguma kvalitātes apmierinātības pakāpe, uzņēmuma mājas lapas esamība, biežākās saistītas ar IT infrastruktūras ekspluatāciju problēmas, tehniskas apkalpošanas, Interneta un telefonijas izmaksas.

Tātad, pirmkārt mēs interesējāmies par izmantojamas uzņēmumu saimnieciskajā darbībā datortehnikas daudzumu. Respondentu starpā katram ekspluatācijā bija vismaz viens dators. Vairākuma kompāniju īpašumā ir no 4 līdz 10 darba mašīnām (~43%). Tālāk, nedaudz vairāk par 38% kompāniju izmanto sava saimnieciskajā darbībā no 1 līdz 3 datoriem. Palikušie 19% respondentu savā darbā izmanto vairāk par 10 datoriem.

Vienlaicīgi ar absolūtu Latvijas uzņēmumu datorizāciju būtu jāgaida samēra augsti rezultāti arī serveru nodrošinātības pakāpē. Kā bija gaidīts, pētījums noskaidroja, ka serverus savā saimnieciskajā darbībā izmanto vairāk par 2/3 no aptaujātām kompānijām (gandrīz 70%). Turklāt, 75% no šīm kompānijām ir ekspluatācijā vairāk par 5 datoriem. Kā redzam, sakarība ir skaidra – jo lielāks izmantojamo uzņēmumā datoru skaits, jo vairāk izteikta servera iegādes nepieciešamība (kā parādīja pētījums, izņēmums var būt serveris grāmatvedībai vai saimnieciskās darbības specifika). Neskatoties uz acīmredzamu serveru izmantošanas nepieciešamību, nebūt ne visām kompānijām rīcībā ir savi serveri. Gandrīz 14% respondentu īrē serverus – šī tendence ir raksturīga galvenokārt kompānijām, kurām ekspluatācijā ir no 1 līdz 3 darba mašīnām.

Iegūstot Latvijas uzņēmumu datorizācijas pakāpes, kā arī serveru izmantošanas to saimnieciskajā darbībā kopējo ainu, būtu loģiski noskaidrot, kādas operētājsistēmas, paredzētas saviem datoriem un serveriem, izmanto Latvijas kompānijas. Vadošo pozīciju darbstaciju operētājsistēmu starpā ieņem, protams, Windows XP. Gandrīz 69% gadījumos kompānijas izmanto savām darbstacijām šo operētājsistēmu. Windows XP popularitāti var viegli izskaidrot ar to, ka šis produkts jau diezgan sen ir iekārtojies Latvijas tirgū un rekomendējis sevi kā uzticamu un pārbaudītu operētājsistēmu. Pēc pētījuma rezultātiem otro vietu popularitātes reitingā ieņem tādu operētājsistēmu kā Windows XP un Windows Vista kombinācija (~17,5%). Runājot par Windows Vista popularitāti svarīgu lomu spēlē daudzu Latvijas datortehnikas pārdevēju tendence pārdodot portatīvos datorus iekļaut cenā operētājsistēmu Windows Vista. Latvijas uzņēmumos sastopamas arī tādas operētājsistēmu kombinācijas kā Windows XP + Windows 98, Windows 98 + Windows 2003, Windows XP + Windows 2003. Protams, procentu attiecība pret citiem augstākminētajiem produktiem ir niecīga, bet, kā redzam, tendence ir novērojama. Latvijas uzņēmumi dod priekšroku Microsoft, un konkrēti Windows tirdzniecības markas programmproduktiem. Bet nevar apgalvot, ka Windows produkti ir vienīgas operētājsistēmas, izmantojamas Latvijas uzņēmumos. Atkarībā no saimnieciskās darbības specifikas uzņēmumi izmanto specializētas operētājsistēmas, vai tādas sistēmas kā Linux.

Attiecībā uz serveru operētājsistēmām, šeit arī vadošo pozīciju ieņem Windows produkti. Windows 2003 savu serveru operēšanai izmanto vairāk nekā 30% aptaujāto uzņēmumu. Otro vietu pēc popularitātes dala Windows XP un Linux (~27%). Citu operētājsistēmu starpā var nosaukt Windows 2000, Windows Vista, Windows NT. Tiek izmantotās arī dažas specializētas sistēmas, kuru izvēli nosaka uzņēmuma saimnieciskās darbības specifika.

Interesanti uzzināt, kādu kombināciju izmanto Latvijas uzņēmumi, izvēloties operētājsistēmas saviem serveriem un darbstacijām. Šeit arī nav nekas negaidīts. Vairāk par 32% mūsu respondentu izmanto Windows 2000 (serveriem) un Windows XP (darbstacijām) kombināciju, kas ir pilnīgi loģiski, ņemot vērā iepriekšējā jautājumā iegūtus rezultātus. Otrajā vietā šeit arī Windows produktu kombinācija. Gandrīz 18% aptaujāto Latvijas uzņēmumu izmanto saviem serveriem un datoriem sekojošu operētājsistēmu kombināciju: Windows XP + Windows XP. Trešajā vietā ir kombinācija Linux + Windows XP (~14%). Daudzi uzņēmumi izmanto Windows XP + Windows XP/Vista (vairāk kā 10%). Citu kombināciju starpā visbiežāk sastopama Linux + Linux.

Nākamais temats, kas interesēja mūs pētījuma gaitā, ir Interneta pieslēguma esamība Latvijas uzņēmumiem, šī pieslēguma kvalitāte, ikmēneša izdevumi Internetam un telefonijai, kā arī mājas lapas esamība kompānijām. Visām kompānijām, kuras piedalījās aptaujā, birojos ir Interneta pieslēgums. Vairākums respondentu ir apmierināti ar sava Interneta provaidera sniegto pakalpojumu kvalitāti un novērtē sava Interneta pieslēguma kvalitāti uz 7 un augstāk (pēc 10 baļļu skalas). Tomēr, pietiek arī neapmierināto ar sava Interneta pieslēguma kvalitāti. Turklāt, galvenais neapmierinātības kritērijs ir datu pārraides ātrums. No tā var secināt, ka kopumā Latvijā Interneta sakari ir diezgan stabili. Un konkurence provaideru starpā izpaužas ātrumu variēšanā un elastīgajā cenu politikā. Attiecībā uz savas mājas lapas esamību var teikt, ka gandrīz 68% aptaujāto uzņēmumu ir sava lapa. 17% nav mājas lapas, bet viņi plāno atvērt to tuvākajā nākotnē. Un tikai 10,8% respondentu nav savas mājas lapas, un viņi neplāno atvērt to. Pētījums parādīja, ka tāda nevēlēšanās ir saistīta ar uzņēmuma saimnieciskās darbības specifiku – galvenokārt, grāmatvedības pakalpojumiem, celtniecību.

Cita starpā savas aptaujas gaitā mēs interesējāmies Latvijas uzņēmumu pārstāvjiem, cik viņu kompānijas katru mēnesi tērē uz Internetu un telefoniju. Runājot par kompānijām ar 5 vai mazāk datoriem, ap 44% mēnesī tērē uz Internetu un telefoniju līdz Ls 100. Apmēram 31% šīs klases uzņēmumu izmaksas mēnesī sastāda no Ls 100 līdz 200. Pa 12,5% uzņēmumu ar darbstaciju skaitu līdz 5 tērē attiecīgi no Ls 200 līdz 400 un vairāk par Ls 400. Tik augstas izmaksas ir saistītas ar uzņēmumu saimnieciskās darbības specifiku (finanšu pakalpojumi, celtniecība). Izskatot uzņēmumus ar darbstaciju skaitu līdz 15, mēs redzam nedaudz citādu situāciju. Vairākums tādu uzņēmumu (gandrīz 54%) par Internetu un telefoniju maksā no Ls 200 līdz 400. Otrā respondentu daļa arī sadalījās vienādi: pa 23% uzņēmumu tērē līdz Ls 100 un no Ls 100 līdz 200. Nākamā uzņēmumu grupas, ko mēs apskatījām, bija grupa, kurā datoru skaits ir no 16 līdz 50. Apmēram 67% šo uzņēmumu katru mēnesi tērē uz Internetu un telefoniju vairāk par Ls 400. Pārējo 33% uzņēmumu izmaksas uz telefoniju un Internetu sastāda no Ls 200 līdz 400 mēnesī.

Ar mērķi iegūt pilnīgu ainu attiecībā uz IT infrastruktūras funkcionēšanas efektivitāti Latvijas uzņēmumos mēs uzdevām mūsu respondentiem jautājumus tādos tematos, ka: IT apkalpošanas izmantošanas pakāpe, kas tieši nodarbojas ar IT apkalpošanu, mēneša izmaksas uz IT apkalpošanu. Runājot par tehniskās apkalpošanas jautājumu, puse aptaujāto Latvijas uzņēmumu izmanto ārpakalpojumus. Un tas ir saprotams, jo ārpakalpojumi ir izdevīgāki nekā sava IT darbinieku štata uzturēšana, pie tam Jūsu rīcībā ir ne viena speciālista, bet veselas kompānijas pieredze un profesionalitāte. Uzņēmumiem, kas izmanto ārpakalpojumus, galvenokārt rīcībā ir 1 – 15 datori. Otrā pēc lieluma uzņēmumu grupa uztic tehniskās apkalpošanas jautājumu saviem štata darbiniekiem. Un ap 13% uzņēmumu izmanto privātpersonu palīdzību. Bet jāatzīmē tāda dīvaina īpatnība, ka uzņēmumu, kuri piedalījās mūsu aptaujā, izpratnē neeksistē IT tehnikas apkalpošana kā tāda. Priekš tiem panaceja ir nopirktās preces garantija, t.i., darbojas princips „kur nopirku, uz turieni arī iešu”. Attiecībā uz izmaksām situācija ir sekojoša – vairākumam kompāniju tehniskās apkalpošanas izmaksas sastāda līdz Ls 100 mēnesī. Un datoru skaits šajos uzņēmumos nepārsniedz 15. 26,5% aptaujāto uzņēmumu izmaksas šajā jomā sastāda vairāk par Ls 100 mēnesī. Datoru skaits – vairāk kā 15, bet ir arī izņēmumi – saimnieciskās darbības specifika, piemēram, finanšu pakalpojumi, kravu pārvadājumi.

Acīmredzot, Latvijas uzņēmumu IT infrastruktūra nav ideāla, tāpēc sava pētījuma gaitā mēs jautājām par problēmām, ar kurām kompānijas saskaras visbiežāk. Vairākums mūsu aptaujas dalībnieku nosauca problēmas, saistītas ar Interneta pieslēgumu. Respondenti sūdzas galvenokārt uz orgtehniku, kas uzkaras vai bojājas. Šī problēma piemīt ikvienam uzņēmumam ar absolūti jebkādu datoru skaitu.. Kā mēs runājām iepriekš, vairākums firmu uzskata, ka kā datortehnikas un orgtehnikas tehnisko apkalpošanu saprot banālu garantijas talonu, ko saņem iegādes brīdī. Tieši tāpēc šie uzņēmumi saskaras visbiežāk ar biroja tehnikas kļūmēm. Acīmredzot, šo problēmu var viegli atrisināt, izmantojot datortehnikas un orgtehnikas IT apkalpošanas jomā IT ārpakalpojumus. Vēl viena svarīga problēma, ar ko saskaras Latvijas uzņēmumi, strādājot ar savu IT infrastruktūru, ir pārtraukumi elektroapgādē. Elektrības padeves pārtraukumu dēļ var pazust Internets, kā arī var sadegt datortehnika un orgtehnika. Bet, esot kvalitatīvai IT apkalpošanai, kompānija var būt pilnīgi aizsargāta no tādām problēmām, izmantojot visādus tehniskos risinājumus, piemēram, universālo UPS (nepārtrauktas barošanas bloks), pateicoties kuram Jūs būsiet aizsargāti pret sprieguma lēcieniem.

Tātad, pamatojoties uz pirmajiem mūsu pētījuma iegūtiem rezultātiem, Latvijas uzņēmumu IT infrastruktūras funkcionēšanas efektivitāti var novērtēt augstāk par vidējo. Acīmredzama pilnīga datorizācija un Interneta pieslēguma nodrošināšana. Skaidri redzama uzņēmumu vēlēšanās ekspluatēt savā saimnieciskajā darbībā serverus, izmantot Internetu kā līdzekli savas produkcijas virzīšanai tirgū. Bet vienlaicīgi ar minētajiem plusiem eksistē arī skaidrs mīnuss. Neskatoties uz pietiekoši augstu IT apkalpošanas līmeni un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu šai jomā, šodien Latvijā IT ārpakalpojumu piedāvātais klāsts nebūt nav pilns. Īsa IT apkalpošanas ievirze rada Latvijas uzņēmumiem virkni problēmu, un dažreiz paši uzņēmumi nespēj saprast šo problēmu cēloni, un tādējādi arī to atrisināšanas iespējas.

Lai aptvertu visu iespējamo IT problēmu sarakstu, Latvijas uzņēmumiem vairākumā gadījumu jāvēršas vienlaicīgi pie vairākām IT kompānijām, vai izmantot papildu speciālistu palīdzību. Šis process automātiski palielina uzņēmuma izmaksas, tādējādi samazinot tam tāda pakalpojuma, kā IT ārpakalpojums, pieejamību un pievilcību.  

Tāpēc kompāniju, kas tieši nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu IT apkalpošanas jomā, galvenais uzdevums ir uzsvērt darbu ar klientiem, censties pārorientēties tieši uz šo klientu vajadzībām un prasībām. Tam nepieciešams rūpīgāk pētīt uzņēmumu, kas izmanto ārpakalpojumus, IT problēmas, meklēt individuālas pieejas šiem uzņēmumiem un piedāvāt nestandarta IT risinājumus. Citiem vārdiem – pāriet uz partnerattiecību holistisko modeli. Pateicoties šādai rīcībai IT ārpakalpojumus sniedzoša kompānija varēs piedāvāt kompānijai-pasūtītājam tieši tos pakalpojumus, kas ir šai kompānijai nepieciešami, kas, neapšaubāmi, veicinās Latvijas uzņēmumu IT infrastruktūras funkcionēšanas efektivitātes paaugstināšanu.

Kompānija „Latvijas Tīkli” savā darbā ar esošiem un potenciāliem klientiem jau sākusi pielietot individuālu pieeju. Šī pētījuma gaitā mēs izpētījām uzņēmumu-respondentu IT problēmas un uz iegūtas informācijas bāzes sniedzām risinājumus IT apkalpošanas izmaksu optimizēšanai.. „Latvijas Tīkli” arī turpmāk attīstīsies šajā virzienā, ieguldot šādi Latvijas uzņēmumu IT infrastruktūras funkcionēšanas līmeņa paaugstināšanā.